Nāc! Mūsu Koknesē, kad krastos ievas zied,
Kad lakstīgalas dziesma sapņu ceļos sauc Nāc!
Mūsu Koknesē, kad rudens saule riet,
Kad pirmie sniegi parka vējos trauc.

(Ā.Āre)

Pakalnā, kur lepna stāv Vecbebru pils,
Paaudžu paaudzēs atbalsis dzird
No dziesmas, kas plaukstā kā uguns silst
No vārdiem, kurus atmodina sirds.
Te liepas zied, zem ozolu saknēm
Dūc dzīvības elpa kā nerimstošs zvans,
Dzimst bērni un kļūst par galotnēm,
Lai nebeidzas ceļš, kas ejams man.

(S. Rode)

Celt to – kas jāceļ,
Pelt to – kas jāpeļ,
šķelt to – kas jāšķeļ,
Zelt tam – kam jāzeļ!

(Pērsietis)